Saziņa ar tulku notiek attālināti, izmatojot videozvana funkciju, un tas pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet pirmdienās līdz pl. 19.00.
LNS prezidente Sandra Gerenovska skaidro: ”Cilvēki mēdz domāt, ka zīmju valodu var aizvietot ar rakstveida latviešu valodu, lai gan patiesībā zīmju valodas lietotājiem latviešu rakstu valoda ir tikpat kā svešvaloda – visbiežāk tā apgūta pamata līmenī, ikdienā maz praktizēta, turklāt tā atšķiras ar teikumu konstrukcijām un vārdu krājumu. Piemēram, tekstu „Man ir augsta temperatūra un stipras kakla sāpes” pārtulkojot zīmju valodā, tas būtu „Man temperatūra augšā, karsti galva, kakls stipri kasa” (vai „norīt grūti” – zīmju valodā kakla sāpes uzreiz tiktu precīzi aprakstītas). "Viņš lasīja grāmatu" zīmju valodā būtu "Viņš bija grāmata lasīt". "Tāpēc nereti rakstiskajā saziņā mēdz rasties pārpratumi un neskaidrības. Vēl jo vairāk – zīmītes ar rakstītu informāciju nedzirdīgajiem nereti palīdz uzrakstīt radinieki, draugi vai pat profesionāli tulki.”
“Aptieka ir nozīmīga daļa no primārās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc konsultācijai ar farmaceitu, piemēram, lai izskaidrotu simptomus, saņemtu norādes par zāļu lietošanu vai to savienojamību ar citiem medikamentiem, jābūt pieejamai ikvienam viegli saprotamā veidā. Tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir iespējams. Vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, protams, arī līdz šim apmeklējuši aptiekas – nākot uz aptieku ar jau iepriekš sagatavotu lapiņu, kur uzrakstīts viss nepieciešamais. Šādā veidā cilvēks saņem medikamentu, taču tas nenodrošina iespēju veikt farmaceitisko aprūpi, kas nepieciešama pat pašās vienkāršākajās situācijās, piemēram, lai precizētu cilvēka individuālo situāciju un noskaidrotu vajadzības,” stāsta Apotheka valdes loceklis Jānis Kūliņš.