Saskaņā ar 2022. gadā veiktā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma datiem 42 % iedzīvotāju ikdienā mēģina pieturēties pie veselīga uztura principiem, bet aizvien uz kaitīgo paradumu pjedestāla bronzas medaļu izpelnās neveselīga ēšana, ko atzinuši 20 % respondentu jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs. Iespējams, vislielākais klupšanas akmens ir zināšanu trūkums par veselīgu uzturu un produktu sastāvu. Par to liek aizdomāties Mana aptieka & Apotheka Veselības indekss 2022 pētījuma dati, kas rāda, ka no vienas puses gados jauni cilvēki ikdienā cenšas ierobežot sāls un cukura patēriņu, bet no otras – joprojām lieto pusfabrikātus un saldinātos dzērienus.
Ieradumu maiņa ir lēns process. To apliecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa 2021. un 2022. gada pētījuma dati, proti, gada laikā tikai par 2 % palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas ēst veselīgi. Saskaņā ar pērn veiktā pētījuma rezultātiem, lai uzlabotu savus uztura paradumus, lielākoties cilvēki cenšas ierobežot cukura patēriņu (44 % respondentu), samazināt sāls daudzumu uzturā (37 % respondentu) un izvairīties no pusfabrikātu lietošanas (31 % respondentu).
“Lai gan joprojām katrs piektais iedzīvotājs atzīst, ka viņa uzturs nav pietiekami veselīgs, vērtējot iedzīvotāju ieradumu tendences kopumā, jāsecina, ka vērojamas arī pozitīvas iezīmes. Salīdzinot ar 2021. gadu, pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri cenšas savā ikdienā ieviest vismaz kādu no veselīgiem ieradumiem, piemēram, par 6 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri ik dienas izdzer pietiekami daudz ūdens (kopumā – 48 % iedzīvotāju), par 5 % pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri ierobežo cukura patēriņu (44 % respondentu) un par 5 % pieaudzis arī to cilvēku skaits, kuri cenšas samazināt sāls patēriņu uzturā (37 % respondentu). Rūpējoties par savu veselību, par 7 % vairāk iedzīvotāju sākuši lietot uztura bagātinātājus. Likumsakarīgi, ka visapzinīgāk pret veselīga uztura paradumiem izturas iedzīvotāji, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, kā arī respondenti ar augstāko izglītību un seniori. Rūpējoties par veselību un gādājot par sabalansētu uzturu, ir svarīgi atcerēties atslēgas vārdus – uztura daudzveidība, iekļaujot ēdienkartē gan olbaltumvielas, gan dārzeņus, gan graudaugus un, protams, neaizmirst par regulārām fiziskām aktivitātēm,” norāda aptieku tīkla Apotheka izpilddirektors Māris Lūks.
Vīrieši pārēdas, sievietes – aizraujas ar saldumiem
Neveselīgas ēšanas paradums biežāk raksturīgs vīriešiem (25 % no visiem aptaujātajiem vīriešiem), nekā sievietēm (16 % no visām aptaujātajām sievietēm), kā arī cilvēkiem, kuri kopumā savu dzīvesveidu vērtē kā neveselīgu un mazkustīgu. Pie saviem kaitīgajiem ieradumiem daudzi pieskaita arī aizraušanos ar miltu produktiem uzturā (15 %), saldumu lietošanu lielos daudzumos (15 %) un biežu pārēšanos (10 %). Saskaņā ar Veselības indeksa 2022. gada pētījuma datiem ar biežu pārēšanos biežāk grēko vīrieši (12 % jeb katrs desmitais vīrietis), nekā sievietes (8 %). Turpretim sievietes biežāk (17 %) nekā vīrieši (12 %) norādījušas, ka aizraujas ar pārmērīgu saldumu lietošanu.
Neveselīga uztura paradumi jauniešu vidū – pusfabrikātu un saldinātu dzērienu lietošana
Analizējot Veselības indeksa pētījuma rezultātus, diemžēl jāsecina, ka gados jauni cilvēki vecumā 18-24 gadi veselīga uztura lomu vispārējās veselības profilaksē nevērtē pietiekami augstu. Lai gan, salīdzinot ar 2021. gadā veiktā pētījuma datiem, par 2 % vairāk jauniešu ierobežoja cukura patēriņu (30 %) un par 11 % pieaudzis gados jaunu cilvēku skaits, kuri uzturā centušies lietot mazāk sāls (33 %), kopumā tendences nav iepriecinošas. Salīdzinot ar 2021. gadu, pērn par 5 % sarucis to jauniešu (vecuma grupā 18-24 gadi) skaits, kuri cenšas ēst veselīgi (37 %) un par 5 % samazinājies to gados jaunu respondentu skaits, kuri izvairās no pusfabrikātu lietošanas (21 %). Tas liecina, ka jaunākajai paaudzei aizvien trūkst izpratnes par veselīgu uzturu un produktu sastāvu. Kā zināms, arī pusfabrikātos mēdz slēpties liels sāls un cukura daudzums, tāpēc centieni samazināt sāls patēriņu, neierobežojot pusfabrikātu patēriņu, ir tas pats, kas censties noslēpt īlenu maisā.
Arī saldinātie dzērieni aizvien ieņem būtisku lomu jauno cilvēku ikdienas uzturā: gāzētos un saldinātos dzērienus lieto 27 % jauniešu, kas ir par 11 % vairāk nekā 2021. gadā. Jauniešu vidū pieaudzis arī to respondentu skaits, kuri pārmērīgā daudzumā lieto miltu produktus – no 12 % 2021. gadā uz 22 % pērn.
Pārmērīga cukura un sāls lietošana rada riskus veselībai
“Liels cukura patēriņš rada ne tikai aptaukošanās risku, bet provocē dažādu ādas problēmu attīstību, veicina triglicerīdu līmeņa paaugstināšanos asinīs, kas nenāk par labu aknām un asinsvadiem. Kombinācijā ar nepietiekamu zobu higiēnu, aizraušanās ar saldumiem paaugstina arī kariesa risku. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem no visa kopējā enerģijas daudzuma dienā ar cukuru vajadzētu uzņemt ne vairāk par 10 %, vienlaikus tiek rekomendēts uzņemtā cukura daudzumu samazināt līdz 5 %. Tātad, ja dienā ar pārtiku tiek uzņemtas 2000 kcal, tikai 200 kcal būtu pieļaujams uzņemt ar cukuru, kas ir līdzvērtīgi aptuveni 50 g cukura. Fiziski aktīviem cilvēkiem un bērniem būtu pieļaujams nedaudz lielāks cukura patēriņš, jo uzņemtā enerģija tiek iztērēta dažādās fiziskās aktivitātēs. Savukārt uzņemtā sāls daudzumam dienā nevajadzētu pārsniegt 5 g, jo pārmērīga sāls lietošana paaugstina asinsspiedienu, tiek saistīta ar dažādu sirds un asinsvadu slimību, kā arī kuņģa un zarnu trakta vēža risku. Vienlaikus jāņem vērā, ka pārsniegt ieteicamo cukura un sāls daudzumu ikdienā nav grūti, jo papildus tam daudzumam, kas tiek uzņemts tiešā veidā, klāt jārēķina arī cukura un sāls daudzums, kas ir dažādos rūpnieciski gatavotos produktos – sulās, jogurtos, mērcēs, pusfabrikātos,” atgādina aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Foto: www.freepik.com
