Vidēji 37 % Baltijas valstu iedzīvotāju Covid-19 ierobežojumu laikā savu stresa līmeni darbā un mājās novērtējuši kā paaugstinātu, norādot, ka tā līmenis ir no 6 līdz 10 (10 ballu skalā), liecina Apotheka un Norstat veiktā aptauja. Eksperti norāda, ka vien pāris nedēļas paaugstināta stresa apstākļos var novest līdz izdegšanas sindromam, turklāt dažreiz šis process norit pavisam nemanāmi.
Aptaujas dati rāda, ka šobrīd, attālinātā darba laikā, cilvēki izjūt vienlīdz augstu stresa līmeni kā mājās, tā darbā. Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk (21 %) norādījuši, ka izjūt pat ļoti augstu stresa līmenī (8–10), kamēr Latvijā tie ir 16 % , bet Igaunijā – 17 %. Latvijas respondentu vidū stresu biežāk piedzīvo sievietes (40 %), bet mazāk – vīrieši (33 %), līdzīgi rezultāti novēroti arī kaimiņvalstīs. Tas skaidrojams ar to, ka sievietes biežāk uzņemas rūpes par ģimeni, bērniem. Savukārt visretāk ar satraucošām situācijām pandēmijas laikā saskārušies seniori (22 %), kamēr citās vecuma grupās vidējais rādītājs ir uz pusi augstāks, sasniedzot 42 % atzīmi.
Vērtējot skalā no 1 l;īdz 10 – ja cilvēks jūt, ka stresa līmenis sasniedzis kaut trīs balles, tas jau ir brīdis, kad jāsāk piedomāt pie iespējamajiem stresa cēloņiem, kā arī jāmeklē veidi, kā to mazināt. Savukārt, ja stresa līmenis sasniedzis jau 6–7 balles, tas uzskatāms par paaugstinātu, bet, ja no 8–10 ballēm, tad jau par ļoti augstu. Ja paaugstināts vai augsts stresa līmenis tiek novērots periodiski, ieteicams piefiksēt situācijas un izvērtēt, kas ir tas, kas to izraisījis, piemeklējot sev piemērotāko risinājumu. Taču gadījumos, kad paaugstināts stress ir ilgstoši, risinājums ir nepieciešams uzreiz, lai laikus novērstu izdegšanas riskus.
“Šobrīd, kad darba dzīve mijas ar pienākumiem mājās, var novērot divas galējības – cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, stresu izraisa vientulības sajūta un socializēšanās trūkums. Savukārt otra grupa, visbiežāk sievietes, lielāko daļu laika pavadot mājās ar ģimeni, papildus spriedzei darbā izjūt arī rūpes par mājiniekiem. Šā brīža apstākļos ir īpaši svarīgi sekot līdzi savai pašsajūtai un ķermeņa reakcijai, kas nereti pasaka priekšā, ka dzīvojam stresa apstākļos – pat ja tas ir neliels. Taču ne vienmēr cilvēks apzinās stresa klātbūtni – mēdz būt gadījumi, kad esam tā pieraduši pie stresa, ka to vairs pat neapzināmies. Tādējādi nemanot cilvēks “izdeg” – sāk trūkt enerģijas, piezogas bezmiegs un bezspēcības sajūta, notiek emocionāla atsvešināšanas no pienākumiem darbā un mājās. Tāpēc ikvienam – arī pie zema stresa līmeņa – ieteicams regulāri izkustēties, izgulēties un atpūtas brīžos nodoties sev tīkamām aktivitātēm,” stāsta sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.
“Pārmērīgs stress var negatīvi ietekmēt gan cilvēka psihoemocionālo, gan fizisko veselību, tomēr mazās devās – ne regulāri vai ilgstoši – stress drīzāk nav kaitīgs. Nelielas stresa situācijas cilvēkam pat ir nepieciešamas, jo tās mobilizē un liek aktīvi reaģēt un darboties. Protams, stresa noturība katram ir individuāla, tāpēc svarīgākais ir veids, kā mēs ar to tiekam galā. Ja cilvēks ir nenoturīgs pret stresu, tas ietekmē ne tikai pašsajūtu, bet arī attieksmi un rūpes pret citiem, tiek novērotas arī fiziskas pārmaiņas organismā. Tāpēc ieteicams meklēt piemērotākās stresa pārvaldības metodes, ja nepieciešams – ar speciālista palīdzību, piemēram, elpošanas vingrinājumus vai pastaigas svaigā gaisā. Jo cilvēks labāk spēj kontrolēt stresu, jo produktīvāks un ar dzīvi apmierinātāks viņš ir kopumā,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Stresa vēstneši – savilkta spranda, aizkaitināmība un paātrināta sirdsdarbība
Viens no pirmajiem signāliem, ko sūta ķermenis stresa situācijā, ir sāpes vai diskomforts sprandā un plecu daļā, ko rada muskuļu sasprindzinājums. Satraucošos brīžos muskuļi savelkas un ir gatavi darbībai, taču mūsdienu sēdošais dzīvesveids nedod iespēju ķermenim atbilstoši reaģēt. Piemēram, saņemot nepatīkamu e-pastu, visticamāk, ka cilvēks nedosies izvingrināt plecu daļu, bet drīzāk ķersies pie atbildes rakstīšanas. Kustības un aktīvs dzīvesveids ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem stresa pārvarēšanai, tāpēc, ja šādās situācijās ir iespēja izkustēties, tas noteikti ir jādara.
Par stresa klātbūtni var liecināt arī viegla aizkaitināmība, kad cilvēks nereti jūtas tā, it kā visa pasaule būtu sazvērējusies pret viņu. Taču īstenībā šādas hormonālas svārstības maina uztveri, liekot pat mierīgus notikumus uztvert saasināti.
Stresa līmeņa paaugstināšanos jūt arī sirds, paātrinoties pulsam. Normāls pulss miera stāvoklī ir aptuveni 60–80 sitieni jeb sirdspuksti minūtē. Pulsu iespējams sajust arī pašam mājās vai darbā, piespiežot plaukstas trīs vidējos pirkstus pie delnas locītavas. Svarīgi, ka sirdsdarbību jāvērtē miera stāvoklī, atrodoties klusumā, komfortablā temperatūrā un pēc atpūtas pauzes, jo pat saruna ar otru cilvēku paaugstina pulsu. To samazināt var ar elpošanu, aptuveni piecas minūtes elpojot pēc iespējas lēnāk ar četrām līdz sešām ieelpām minūtē. Savukārt fiziskās aktivitātes, vēlams svaigā gaisā, palīdzēs nostiprināt asinsriti un paaugstināt stresa noturību.
“Stresu var izraisīt arī sajūta, ka vairs nav laika sev – nereti šādos gadījumos cilvēks nemaz neapzinās, ka cieš no stresa. Tas saistīts ar dabīgu psihes aizsargreakciju, domājot, ja bērniem, ģimenei un darbā viss ir labi, tad arī man būs labi. Par stresa klātesamību var liecināt arī izmaiņas ēšanas paradumos, tieksme pēc dažādām atkarību izraisošām vielām, nespēja koncentrēties un galvassāpes. Ja regulāri tiek izjusta kāda no minētajām vai vairākas sajūtas kopā, steidzami jāmeklē problēmas sakne jeb stresa cēlonis,” piebilst I. Vanaga.
*Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 5. līdz 13. janvārim, aptaujājot 1010 respondentus.
