64 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka visvairāk negatīvo emociju izjūt tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumu dēļ, tam seko pasākumu un aktivitāšu ierobežojumi (42 %) un ceļošanas ierobežojumi (38 %), noskaidrots aptieku tīkla Apotheka un tirgus pētījumu aģentūras Norstat veiktajā aptaujā.
Tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumi negatīvās emocijas vienlīdzīgi rada gan sievietēm (65 %), gan vīriešiem (62 %), turklāt šis rādītājs vienlīdz augsts ir visās vecuma grupās. Lielāku neapmierinātību ar tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumiem izjūt iedzīvotāji, kuru mēneša ienākumu līmenis ir no 151 līdz 350 eiro (78 %), bet retāk cilvēki ar ienākumiem, kas lielāki par 1500 eiro mēnesī (55 %).
Pasākumu un aktivitāšu ierobežojumus, kas ietver privātos un publiskos pasākumus, sportošanu, kultūrvietas, reliģiskas darbības un sabiedrisko ēdināšanu, biežāk kā negatīvāko emociju izraisītāju norādījušas sievietes (46 %) nekā vīrieši (38%) un gados jauni cilvēki no 18 līdz 39 gadu vecumam (50 %), bet retāk seniori no 60 līdz 74 gadiem (31 %).
Savukārt ceļošanas ierobežojumi biežāk negatīvās emocijas raisījuši cilvēkiem vecuma grupā no 40 līdz 59 gadiem (44 %), bet retāk jauniem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (37 %). Tāpat negatīvās emocijas par šo ierobežojumu vairāk izjūt cilvēki no Rīgas (46 %), bet retāk lauku iedzīvotāji (30 %).
Pieņemšana, ignorēšana vai uzbrukums
Sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga skaidro, ka krīzes situācijās cilvēkam izpaužas primārie instinkti, kas, izjūtot draudus, liek pieņemt, ignorēt vai pat uzbrukt. Turklāt, saskaroties ar vieniem un tiem pašiem draudiem, katrs reaģē atšķirīgi. Tas attiecināms arī uz ierobežojumiem – ir daļa sabiedrības, kas tos pieņem un ievēro, kamēr citi tos ignorē, uzskata par pārspīlētiem vai pat cenšas pret tiem cīnīties. Arī vēlme pretoties ir dabiska, jo cilvēkam nepatīk, ja viņu cenšas ierobežot. Svarīgi gan apzināties, kāpēc konkrētie ierobežojumi rada negatīvas emocijas vai pat dusmas – iespējams, tas saistīts ar kādu citu notikumu vai iepriekš slēptām sajūtām.
Ierobežojumu uztvere saistīta ar iepriekš pieredzēto
Ierobežojumi parāda, cik jūtīgs cilvēks ir situācijās, kad nevar saņemt vēlēto. Un ierobežojumu uztvere ir atkarīga no bērnībā pieredzētas – kā uztvērām ierobežojumus no vecākiem, kādi tie bija un vai esam tiem tikuši pāri un apstrādājuši. Apstrādātas traumas gadījumā, nonākot līdzīgos apstākļos, cilvēkam ir atbilstoša reakcija, tā nav pastiprināta vai bremzēta. Cilvēks uz situāciju skatās objektīvi, var to pieņemt un redz, kur tiek pārkāptas robežas. Lielāka spriedze rodas, kad cilvēks emocijas tur sevī – ir šķietami pieņēmis situāciju un esošos apstākļus, bet iekšēji ir neapmierināts. Šo spriedzi iespējams mazināt, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.
Trauksme ne tikai par veselību, bet arī ekonomisko stāvokli
Kā skaidro I. Vanaga, sabiedrībā jūtama trauksme, kas saistīta ar bažām gan par vīrusa izplatību un veselību, gan arī sociālo un ekonomisko stāvokli. Tirdzniecības un pakalpojumu ierobežojumi ietekmē teju ikvienu – gan nozarē strādājošos, kuriem šobrīd ir ierobežotas darba iespējas, gan patērētājus, kuriem jāpielāgojas, tāpēc nav pārsteigums, ka tieši šie ierobežojumi sabiedrībā izraisa visvairāk negatīvo emociju. Iedzīvotāji izjūt dusmas par lēmumiem un to biežo mainību, kas ietekmē ikdienu un rada kontroles sajūtu. Turklāt tas rada priekšstatu, ka lēmumi tiek pieņemti, šķietami neņemot vērā viņu vajadzības un vēlmes. Vieglāk pielāgoties un pieņemt ierobežojumus, protams, ir tiem, kuriem joprojām ir iespēja strādāt un saņemt atbalstu no līdzcilvēkiem, taču daudz grūtāk situāciju pieņemt cilvēkiem, kuri smagi cietuši no šīs krīzes, piemēram, zaudējuši darbu.
Kopā būšanai un komunikācijai ir liela nozīme
Cilvēks pēc dabas ir sociāla būtne, kuram nepieciešams būt daļai no grupas. Kopā būšana un komunikācija, piemēram, privātos un publiskos pasākumos, bija neatņemama dzīves daļa, un to nav iespējams saņemt attālinātajā režīmā, tāpēc rodas neapmierinātība. Ilgstoša izolācija var izraisīt arī dažādas psiholoģiskas problēmas, piemēram, nomāktību, trauksmi, izdegšanu, arī dusmu un agresijas izvirdumus, tāpēc šajā laikā ļoti svarīgi sekot līdzi savai pašsajūtai un ķermeņa reakcijai un, ja nepieciešams, laikus meklēt palīdzību.
5 padomi emocionālajai veselībai
#1 Līdzjūtība pret sevi un citiem
Dzīvot pandēmijas apstākļos nav viegli. Šī situācija ir iepriekš nepieredzēta, un nav piemēra, pēc kura vadīties. Ir pavisam normāli, ja cilvēks jūtas apjucis, apmulsis, satraukts vai noraizējies. Šādi jūtas ikviens, tāpēc pats galvenais ir būt līdzjūtīgiem un pacietīgiem. Nevajag noliegt grūtības un piespiest sevi domāt pozitīvi – jebkura emocija ir svarīga, un to apspiešana var būt bīstama.
#2 Savu jūtu apzināšana
Jāatrod veids, kā atpazīt, apzināt un arī izdzīvot savas sarežģītās emocijas, piemēram, pierakstot tās, praktizējot jogu vai meditāciju, veicot fiziskus vingrinājumus vai izrunājot tās ar sev tuvu personu.
#3 Esiet reālistisks
Dažreiz nav iespējams paveikt visu perfekti – skolot mājās bērnus, strādāt pilnas slodzes darbā, uzturēt māju ideālā kārtībā un uzņemties rūpes par sevi un citiem. Ir jānošķir prioritātes un jākoncentrējas uz tām, ļaujot citām lietām pagaidīt. Negaidiet no sevis pārāk daudz.
#4 Izmantot labāko no situācijas
Ir jānošķir lietas, kuras iespējams kontrolēt – ir jāpieņem nākotnes nenoteiktība un tajā pat laikā jānosaka tās dzīves jomas, kuras ir iespējams kontrolēt. Ja attālinātais režīms sniedz vairāk iespēju laiku pavadīt dabā, iesaistīt bērnus mājas darbos, atpūsties un atvēlēt laiku sev, tas noteikti jāizmanto.
#5 Ikdienas režīms
Dienas režīmam ir būtiska loma fiziskās un garīgās veselības uzturēšanā – ir jānosaka konkrēts darba, ēdienreižu, citu aktivitāšu un arī atpūtas laiks.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju Norstat, laika posmā no 2. līdz 10. februārim, aptaujājot 1010 respondentus.
