Starp šiem 64% aptaujāto 57% iedzīvotāju atzina, ka šādi zāles mēdz lietot dažkārt, bet 7% – bieži. Tikmēr trešdaļa (34%) aptaujāto norādīja, ka “uz savu galvu” nemēdz lietot medikamentus, bet 2% izvēlējās atbilžu variantu “grūti pateikt”.
“Aptaujas dati liecina, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums mēdz lietot zāles uz savu galvu, tomēr es gribētu ticēt, ka zāļu pirmreizējā pirkuma brīdī katrs no viņiem ir saņēmis farmaceita konsultāciju, un, ja simptomi ir atkārtojušies, tad ir bijusi pieredze un zināšanas par pareizu zāļu lietošanu. Farmaceitus satrauc gadījumi, kad pacienti ar ilgstošiem slimību simptomiem uz savu galvu lieto bezrecepšu medikamentus vai uztura bagātinātājus, neprasot padomu ārstam vai aptiekāram. Personas veselības stāvoklim nepiemēroti vai nepareizos daudzumos lietoti medikamenti var nodarīt lielu kaitējumu veselībai. Pat, ja cilvēks jūtas drošs par savām zināšanām par konkrētajiem simptomiem un zāļu lietošanu, farmaceita konsultācija noteikti nekaitēs, turklāt aptieku darba laiki sniedz iespēju to saņemt ātri un ērti. Farmaceiti ir īpaši zinoši jautājumos, kas saistīti ar zāļu lietošanu, labi orientējas slimību simptomos un spēj izvērtēt, kuros gadījumos steidzami jādodas pie ārsta. Ieteiktu atbildīgi izturēties pret savu veselību un izmantot farmaceita zināšanas par zālēm, uztura bagātinātājiem un to pareizu un atbilstošu lietošanu,” skaidro sertificēta farmaceite Agnese Ritene.
Apskatot atbildes uz šo jautājumu dažādās iedzīvotāju grupās, secināms, ka biežāk medikamentus, nekonsultējoties ne ar ārstu, ne farmaceitu, lieto tie, kuri atzīst, ka viņu dzīvesveids ir neveselīgs (67%), un fizisko aktivitāšu biežumu novērtējuši kā zemu (66%). Ja vērtē atbildes vīriešu un sieviešu vidū – biežāk medikamentus bez mediķa ieteikuma mēdz lietot sievietes (66% pret 61%). Tostarp desmitdaļa (8%) sieviešu atzina, ka zāles “uz savu galvu” patērē bieži. Salīdzinājumam vīriešu vidū šādi mēdz rīkoties 5%. ”Pieļauju, ka iedzīvotāji ar augstāku izglītības līmeni ir vairāk informēti par veselīga dzīvesveida paradumiem, kas sevī ietver ne tikai pareizus ēšanas paradumus un fiziskās aktivitātes, atkarību neesamību, bet arī regulārus ārsta apmeklējumus. Katram pacientam jāapzinās, ka katru zāļu lietošanas nepieciešamība ir izvērtējama, ņemot vērā simptomus, vecumu, veselības stāvokli un nepareiza zāļu lietošana var būt bīstama,” saka A. Ritene.
Savukārt, apskatot respondentus pēc apgūtās izglītības, visbiežāk paša izvēlētas zāles uzturā lieto iedzīvotāji ar pamatizglītību (68%). Tikmēr, ja analizē rezultātus ģeogrāfiskā griezumā, tad visbiežāk šādi “grēko” lauku apvidū dzīvojošie iedzīvotāji (72%). Salīdzinājumam Rīgā šādu personu ir 61%. Pēc A. Ritenes domām – iespējams, ka laukos dzīvojošiem cilvēkiem nav tik pieejams ārsta vai farmaceita padoms. Ja pilsētās aptiekas ir ik pēc kvartāla, tad laukos uz aptieku jādodas līdz pagasta centram, kas prasa gan laiku, gan naudu. Pareizi ir uzglabāt nepieciešamos bezrecepšu medikamentus mājas aptieciņā, lai nepieciešamības gadījumā tie būtu pa rokai, tomēr, tos iegādājoties, jājautā padoms farmaceitam kādos gadījumos un kā tie ir jālieto.
